Bieži man cilvēki man apkārt aizrāda to, ka es pārāk daudz domāju par to kas būs, par savu nākotni. Bet kas gan ir cilvēks bez mērķiem un sapņiem par to kas notiks.
Ja es nezinātu ko vēlos un par ko vēlos kļūt, ko gan es darītu? Pazīstu daudzus kas vēl nezin par ko vēlas kļūt un viņi šobrīd , pēdējā mācību gadā, mēģina savilkt kopā galus un visdrīzāk izdarīs nepareizo izvēli steigā.
Tas, ka es domāju par nākotni, tas nenozīmē, ka man ir nepareizs uzskats uz dzīvi, tas ka nedzīvoju šodienai nenozīmē, ka man tas būtu jādara. Tādēļ es vēlos, lai tiešām cilvēki beidz pārmest citiem, ka viņiem ir mērķu un sapņu, bet apsēsties un padomāt par savu nākotni.
Dižā prasme dzīvot laimīgi veidojas no mākas dzīvot tikai
nākotnei.
-- Pitagors
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru