...bezmiegs...

Jau kārtējā nakts, ka mani ir pārņēmis bezmiegs. Tas tādēļ, ka pa daudz domāju. Esmu noguris, bet acis neveras ciet, jo galvā riņķo tūkstoš domu par to, kas, bija ir un būs. Par to kas man svarīgs un sirdij tuvs.
Pamanīju cik gan ātri rit laiks, kad Tu domā. Mēģinu aizmigt divpadsmitos, bet dēļ šīm domām nespēju aizmigt un paskatos:
"Ehh, jau četri..."
Nespēdams aizmigt es tā izturu līdz rītam un it kā iesākdams jaunu dienu, patiesībā turpinu iepriekšējo. Kādēļ šīs domas nomoka mani tieši tad, kad man vajadzētu atpūsties? Vislabākais risinājums ir miega zāles, jo tās iedarbojas uzreiz, bet kāds gan labums no mākslīgi izraisīta miega, kurš pat nav salds.
Es vēlos atkal redzēt Tevi sapnī, es vēlos tajā turēt Tavu roku un vēroties tālu prom plašumā..
Es vēlos....