Dusmas ir viens no tiem procesiem, kuras es nespēju apslāpēt. Es pat nezinu uz ko es esmu dusmīgs. Uz dzīvi, apkārt notiekošo, sevi, cilvēkiem man apkārt?
Parasti tās izlādēju trenējoties vai ar dūri sitot betona sienu līdz sāk asiņot dūres vai sprāgst kāds pirksta skrimslis, bet vai tas man palīdz? Nē! Bet savādāku dusmu izlādēšanas veidu neesmu iemācījies. Paturēt sevī arī tās nevēlos,jo zinu, ka tas ir kaitīgi man un apkārtējiem. Kāpēc apkārtējiem jūs jautāsiet? Varbūt tādēļ, jo kad šīs sakrājušās dusmas nāktu uz āru ne tikai ciestu es bet arī apkārtējie , tādēļ cenšos tās izlādēt pēc iespējas ātrāk.
Vislielākās dusmas jau laikam man ir uz sevi. Kā izskatos, kā uzvedos utt. Tas man sevī kaitina, jo tāds kāds esmu tādu mani nepieņem, jo allaž kādu īpašību manī cenšas mainīt. Bet būs vien jāsadzīvo ar sevi, ar tādu cilvēku kāds es esmu.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru