Jau kārtējā nakts, ka mani ir pārņēmis bezmiegs. Tas tādēļ, ka pa daudz domāju. Esmu noguris, bet acis neveras ciet, jo galvā riņķo tūkstoš domu par to, kas, bija ir un būs. Par to kas man svarīgs un sirdij tuvs.
Pamanīju cik gan ātri rit laiks, kad Tu domā. Mēģinu aizmigt divpadsmitos, bet dēļ šīm domām nespēju aizmigt un paskatos:
"Ehh, jau četri..."
Nespēdams aizmigt es tā izturu līdz rītam un it kā iesākdams jaunu dienu, patiesībā turpinu iepriekšējo. Kādēļ šīs domas nomoka mani tieši tad, kad man vajadzētu atpūsties? Vislabākais risinājums ir miega zāles, jo tās iedarbojas uzreiz, bet kāds gan labums no mākslīgi izraisīta miega, kurš pat nav salds.
Es vēlos atkal redzēt Tevi sapnī, es vēlos tajā turēt Tavu roku un vēroties tālu prom plašumā..
Es vēlos....
...bezmiegs...
...i'm just saying...
Nesen dzirdēju sarunu savā klasē, ka kāds jautāja. Kādēļ puiši tik bieži maina stilu. Viņas nesaprata kādēļ mēs tā darām, jo meitenēm ja ir stils, tad tāds paliek.
Manuprāt stilu maiņai ir dažādi cēloņi. Manuprāt tie ir:
- Finanses;
- Mūzika kuru klausies;
- Gadu maiņa.
No šiem cēloņiem man lielākoties atbilst visi, jo mainoties apģērbu cenām veikalos, tev jaatsakās no daudzām lietām un nesanāk vairs nopirkt tādas džinsas kā vēlies utt. Bet šobrīd ir pienācs man tāds taupīgais laiks un esmu nobriedis pēdējo reizi mainīt savu stilu un ieciklēties tieši uz šo stilu.
No vienas puses es to daru arī tādēļ, lai vairāk patiktu cilvēkiem, bet lielākoties jau daru to sevis labad. Un tas, ka dažkārt vienaudži apsmej par to, ka kāds tur nevalkā brenda drēbes, kas ir bieži pamanāms skolās kurās ir daudz jauniešu kuri nāk no turīgām ģimenēm.
Vēliet man veiksmi un drīz vien jūs varbūt redzēsiet izmaiņas....
...nākotne...
Bieži man cilvēki man apkārt aizrāda to, ka es pārāk daudz domāju par to kas būs, par savu nākotni. Bet kas gan ir cilvēks bez mērķiem un sapņiem par to kas notiks.
Ja es nezinātu ko vēlos un par ko vēlos kļūt, ko gan es darītu? Pazīstu daudzus kas vēl nezin par ko vēlas kļūt un viņi šobrīd , pēdējā mācību gadā, mēģina savilkt kopā galus un visdrīzāk izdarīs nepareizo izvēli steigā.
Tas, ka es domāju par nākotni, tas nenozīmē, ka man ir nepareizs uzskats uz dzīvi, tas ka nedzīvoju šodienai nenozīmē, ka man tas būtu jādara. Tādēļ es vēlos, lai tiešām cilvēki beidz pārmest citiem, ka viņiem ir mērķu un sapņu, bet apsēsties un padomāt par savu nākotni.
Dižā prasme dzīvot laimīgi veidojas no mākas dzīvot tikai
nākotnei.
-- Pitagors
...vieni vienīgi plaukti...
Pēdējās dienās, jūtos tā, itkā es atrastos istabā pilnā ar plauktiem un visa zeme ir nomētāta ar manām atmiņām un izjūtām. Šobrīd kārtoju pēdējos plauktus, bet dažas no atmiņām lēni deg saplēstas pelnu traukā.
Šīs bija tās atmiņas, kuras vairs nevēlos atcerēties. Kārtojot šos plauktus es gan smaidīju, gan arī bēdājos, bet kad visu esmu paveicis, jūtos daudz labāk. Tāds tā kā atvieglots un ir vieglāk smaidīt.
Arī esmu sapratis cik bieži cilvēki man saka "piedod" , bet pēc brīža izdara atkal ko riebīgu, lai pēc tam ar šo vārdu aizmirstu visu. Bet tā vairs nebūs, es nespēšu vairs piedot, jo ir zudusi šī vārda jēga.
Esmu sapratis. Jāmaina viss. Sava attieksme, stils un skats uz dzīvi, kaut arī es esmu pozitīvs , bet jākļūst vēl pozitīvākam.
Visu šo laiku esmu teicis vārdus "es Tevi mīlu" , tik bieži un tiem kam teicu šos vārdus neko viņi nenozīmēja, ka sapratu. Vairs es šos vārdus neteikšu, tiklīdz man parādīsies patiesi liela vēlme kādam to pateikt, bet uz šo brīdi nav neviena cilvēka lai to pateiktu.....
Ja arī mīlestības cirstās brūces ne vienmēr ir nāvējošas,
tad tās nekad neaizdzīst.
-- Bairons
...mākslīgais skaistums...
Mēs visi zinām, kas tas ir un bieži vien visi to pielietojam. Vai tas ir labi, vai slikti? Nezinu atbildi, bet manuprāt jau labi. Jo tas pēc būtības nemaina kāds ir cilvēks iekšēji un ja to nesaprot cilvēki visapkārt, tad tā ir viņu problēma. Man nesen skolā bija konflikts starp mani un manu klasesbiedreni. Tas sākās ar to, ka viņa mani nosauca par stulbu tikai tādēļ , ka manu mēli rotā pīrsings un, ka es vēlos ievietot ausī "tuneli". Bet manuprāt viņa pati neapzinās, ka ir līdzīga man , jo nēsā pieliktus nagus un pieaudzētus matus.
Tu teiksi tas nav viens un tas pats? Manuprāt ka ir gan, jo viss ko mēs darām, lai izrotātu savu ķermeni, vienalga vai tie būtu tetovējumi,pīrsingi vai pieaudzēti nagi, parāda to ka mēs esam vienādi. Un šiem cilvēkiem nav tiesības nosodoši, kaut ko sacīt un izteikt savas domas , jo, manuprāt, ja šiem cilvēkiem nepatīk, tad lai neskatās.
Līdzīgi ir arī ar apģērbu stiliem. Šie visi stereotipi, ka metālisti un reperi nesatiekot utt. Tās visas ir muļķības , jo nejau tādēļ , ka man ir platas bikses es nevaru ienīst kādu kam patīk smagā mūzika. Manuprāt tas viss ir stulbums, kas notiek jauniešu vidū un ceru ar laiku tas mainīsies.
...dusmas...
Dusmas ir viens no tiem procesiem, kuras es nespēju apslāpēt. Es pat nezinu uz ko es esmu dusmīgs. Uz dzīvi, apkārt notiekošo, sevi, cilvēkiem man apkārt?
Parasti tās izlādēju trenējoties vai ar dūri sitot betona sienu līdz sāk asiņot dūres vai sprāgst kāds pirksta skrimslis, bet vai tas man palīdz? Nē! Bet savādāku dusmu izlādēšanas veidu neesmu iemācījies. Paturēt sevī arī tās nevēlos,jo zinu, ka tas ir kaitīgi man un apkārtējiem. Kāpēc apkārtējiem jūs jautāsiet? Varbūt tādēļ, jo kad šīs sakrājušās dusmas nāktu uz āru ne tikai ciestu es bet arī apkārtējie , tādēļ cenšos tās izlādēt pēc iespējas ātrāk.
Vislielākās dusmas jau laikam man ir uz sevi. Kā izskatos, kā uzvedos utt. Tas man sevī kaitina, jo tāds kāds esmu tādu mani nepieņem, jo allaž kādu īpašību manī cenšas mainīt. Bet būs vien jāsadzīvo ar sevi, ar tādu cilvēku kāds es esmu.
...vardarbība...
Šī parādība mūsdienās ir ļoti aktuāla, jo varam to novērot visur. Tagad pat šī parādība ir pamanāma bērnu dārzā, kad mazi bērni pasaka kaut ko aizskarošu vai iesit,iekož vai nu kurš ko ir iemācījies. Vardarbība var tikt izrādīta gan verbāli, gan fiziski.
Verbāla vardarbība ir pamanāma visbiežāk. Tā tiek pielietota visur, kur vien satiekas vai sazinās cilvēki. Tā tik daudzi domā, ka, kas tad tur ir nolamāt kādu, bet nē tas ir kaut kas. Internets ir viena no vietām kur cilvēki viens otru aizskar izsakot draudus vai nolamā, jo šiem cilvēkiem nebūs par saviem vārdiem. Šie cilvēki neapzinās, ka izsakot draudus internetā, viņi var tikt sodīti ar cietumsodu.
Fiziskā vardarbība tiek izmantota retāk, taču nevar teikt, ka nemaz. Tā izpaužas kautiņos, izvarošanā, saduršanā, nošaušanā un citos veidos. Paldies Dievam lielākā daļa pedofilu sēž aiz restēm un pārdomā ko ir izdarījuši.
Bet es piekrītu, ka dažkārt nekas cits neatliek kā izmantot vardarbību, jo ir brīži, kad Tev draud briesmas tad tu to izmanto. Un zinu tikai to, ja kādam man tuvam cilvēkam, kāds nodarītu pāri, tad es atrastu šos cilvēkus, kas to izdarīja un kaut vai šī rīcība beigtos ar bēdīgām sekām es to darītu, jo es cīnītos par tiem kurus es mīlu un kuri man ir dārgi.
Cilvēkiem aizskarošāks par visrupjāko vardarbību liekas
sev līdzīgā nodarījums, vardarbība vienkārši ir
nepieciešamība pakļauties par sevi varenākam.
-- Tukidids
....vienmēr Tu...
Draugs. Ir labi apzināties, ka Tev ir tāds, kurš vienmēr tevi atbalstīs gan priecīgos, gan ne tik priecīgos brīžos. Tu jūties kādam īpašs un tu draugam liec justies tādam pašam. Bet manā gadījumā mans draugs, respektīvi draudzene ir svarīgāka par jebkuru citu personu. Nezinu kādēļ tā, bet laikam tā tam jābūt. Jūtu pret viņu ko vairāk kā pret parastu draugu.
Mēs pazīstam viens otru jau sen, mūsu ceļi reiz krustojās, bet manas vainas dēļ mēs aizgājām uz katrs uz savu pusi, ko pārdzīvoju vēl tagad, jo pēc laika tikai apzinos, ko esmu pazaudējis, bet vismaz esam draugi. Katrs vārds ko viņa man saka ir īpašs, katrs apskāviens ir sirdi plosošs un bieži vien viņas sabiedrībā mani sirdspuksti kļūst skaļāki.
Viņa to sajuta. Es atceros. Un ceru viņa arī apzinās, ka tā būs visu laiku. Šī draudzene man nozīmē visu un es viņu sargāšu kā savu acu raugu, jo nevēlos, lai viņa ciestu, lai viņai darītu pāri.
Es viņu mīlu. Jā, es nejokoju. Tā ir un es atzīstu. Liekas dīvaini, ka draugs mīl savu labāko draudzeni, bet tā ir sanācis. Ceru, ka mūsu draudzība nepajuks un nezaudēšu viņu.
Bauda, kas rodas no savstarpējās saskarsmes - galvenā
draudzības pazīme.
-- Aristotelis
...ieskats Neovo dienā...
Dzirdu troksni. Kaut kur skan balsis un skapju klaudzienus. Paveru acis, redzu vēl tumšs. Dzirdu soļus, kas lēnām slīdēja uz manas istabas pusi un es jutu viņu pieskaramies durvju rokturim. Durvis pavērās un kāda balss sacīja :
"Celies.." Bet ārā bija vēl tumšs. Man bija jāceļas tad, kad ausa saule un es zināju, ka šobrīd nav tas laiks. Bet nē. Šie vārdi nebeidza skanēt.
"Celies Tev uz skolu" , atkal balss atkārtoti iesaucās. "Da es ceļos!" savā zemajā balss tembrā klusi pie sevis nomurmināju.
Roka stiepās pēc telefona, bet izrādās, ka es jau kavēju. Laikam pat daba ir nostājusies pret mani, ka vairs man nevēsta kad laiks celties. Ar vienu roku aizsniedzos pēc savām džinsām , bet otru roku izlaižu cauri saviem īsajiem matiem. Pus aizmidzis uzvelku savas bikses un ceļos no gultas. Ejot garam savam datoram, ar maigu spērienu pa ieslēgšanas pogu tas ieslēdzas.
Lēnām kā zombijs slīdu uz vannas istabu. Pat pamanos uzskriet virsū durvju stenderim. Tādi nu lūk ir šie darba dienas rīti.
Attaisu silto ūdens krānu un ar rokām iemetu sejā ūdeni. Acis paveras plašāk un izdaru to atkārtoti. Roka pastiepjas pēc dvieļa. To piespiedis pie sejas lēnām nosusinu savu seju un paveros spogulī. Un atkal redzu sevi. Cilvēka seju ko neieredzu.
Lēnām aizeju līdz virtuvei un ieleju pienu glāzē. Malkojot to vērojos ārā pa logu un redzu vienu vienīgu baltumu. Biezā sniega sega ir padarījusi mūsu mājas pagalmu tik burvīgu, ka negribētos, lai tas no turienes pazustu, bet kā jau ziņās dzirdēts, būšot atkusnis.
Pēc pāris minūtēm esmu jau savā istabā, protams , ka pirmais ko daru ir kārtējais rīta treniņš. Bez tā nevaru uzsākt savu dienu. Bet mirkli pēc tam kad esmu to pabeidzis un sakrāmējies, un gatavs skolai es atceros, ka jāielūkojas e-klasē. Un ko gan es tur redzu...kontroldarbs.
Tālāk ar tik "labu" garastāvokli velkos uz skolu.
Ceļš bija slidens, ārā pūta vējš un sniegs nepatīkami sitās man sejā. Vēlme bija tikai viena, ātrāk tikt skolas telpās un novilkt virsdrēbes.
Nepagāja ne 15 minūtes ,kad biju jau tur. Priekšā mani sagaidīja mani klasesbiedri visā savā godībā un skola varēja sākties. Viss bija labi līdz pienāca kultūras vēstures stunda kad man izraisījās konflikts ar skolotāju, nu neko mana rīcība bija vienkārša. Kontroldarba lapiņa tukša uz viņas galda un aiz manis aizcirtās durvis ar lielu blīkšķi. Tas jau vēl nebija viss. Dienas laikā viena meiča kaut ko tur teica par manu stilu, bet kā jau parasti neņemu vērā ko viņa saka...vairāk tādas klausītu sen jau būtu solārija puisītis.
Pēc 30 minūtēm atkal mājās. Varu atpūsties. Netraucēti paskatīties kādu filmu un malkot tasi siltas tējas. Ir jau pienācis vakars, bet atcerējos, ka rīt atkal man ir kontroldarbs. šoreiz esmu gudrāks. Pārlasu visu un esmu gatavs viņu rakstīt. Būtu jau rakstījis arī šīsdienas kontroldarbu ja nebūtu slimojis ar kakla iekaisumu , bet nu, kas gan skolotājiem interesē? Ne jau to ko mēs gribam, bet gan to ko prasa skola. šobrīd domājot par to, kas šodien notika, sasāpējas galva, bet tas nekas, tādas dienas vēl būs simtiem.
...pieturas punkts...
Kārtējā lapa manā dzīves grāmatā ir pielikta ar treknu punktu, izplēsta un nomesta kaut kur, lai pēc kāda laika to nejauši atrodot es spētu to pārlasīt un mācīties no savām kļūdām.
Nesaprotu vaina ir manī vai arī meitenē ar kuru es saejos? Kādēļ viņa liek man būt tādam kāds es esmu bet pēc laika mani mainīt?
Vienu es zinu droši. Uz attālām attiecībām vairs neparakstīšos, jo, kas gan ir attiecības, kurās tu savu otru pusīti biežāk redzi otrpus datora ekrānam nevis sev blakus?
Manuprāt, tās ir neizdevušās attiecības no kurām vajadzētu atturēties, jo katrs brīdis kad otrā pusīte nav blakus ir moku un ciešanu pilns.
Jā! Varbūt man ir jāmainās, bet tikai kas? Kas man sevī ir jāmaina?
Tu saki attieksme pret dzīvi? Tā veidojas laikam ejot un to arī veido tas kā cilvēki pret Tevi attiecas. Ne jau Tev Tu būsi tā, kas to veidos bet gan es.
Es saprotu, nebiju pietiekami labs , bet piedod, es biju tāds kāds esmu.
Šobrīd nezinu ko darīt un ko domāt, jo katras attiecības beidzas ar katastrofālu neveiksmi un vienmēr esmu vainīgs es. Tikai žēl ka bieži vien nepasaka kas man sevī būtu jālabo, lai kļūtu par labāku puisi...
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Par mani
- Neovo
- Sportisks puisis, gara auguma, patīk romantika un pastaigas gar jūru, ar saviem plusiem un mīnusiem. Nekad neesmu saskatīt pasauli baltās krāsās, jo esmu reālists. Katrs mani saskata tādu, kādu vēlas redzēt. Cilvēks ar saviem sapņiem un mērķiem, pēc kuriem tiekties.